InRo invest grāmatvedības pakalpojumi

MAZINĀS NODOKĻU OPTIMIZĒŠANAS IESPĒJAS

Pašlaik ikviens, kam pieder nekustamais vai kustamais īpašums, var to izīrēt (vai iznomāt) un izvēlēties kādu no divām iespējām:

1)saviem ienākumiem piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – 25,5%, saglabājot tiesības atskaitīt ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus vai

2) piemērot samazināto nodokļa likmi – 10%, bez tiesībām piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.

Iespēja maksāt 10% IIN radīja nodokļu optimizācijas iespējas, ko ir pamanījis arī VID.

Proti, ļoti bieži juridiskas personas minēto normu piemēro nekustamā īpašuma un kustamās mantas iznomāšanas darījumos ar fiziskajām personām, kuras vienlaikus ir uzņēmuma amatpersonas vai arī tā darbinieki. Minētajos gadījumos tiek noteiktas nepamatoti augstas, tirgus cenai (vērtībai) neatbilstošas, darījumu summas, kas, VID ieskatā, liecina par likuma normas izmantošanu nodokļu optimizēšanai. Proti, ar nekustamā īpašuma un kustamās mantas iznomāšanas darījumu ne reti tiek slēpta darba samaksa, izvairoties no izmaksātā ienākuma aplikšanas ar algas nodokļiem.

SITUĀCIJU PLĀNO MAINĪT!

Lai mazinātu nodokļa optimizācijas riskus, kuros algota darba ienākums tiek aizstāts ar citu ienākumu veidu (t.i., ar ienākumu no kustamas mantas vai nekustamā īpašuma iznomāšanas), likumprojekts paredz, ka tad, ja maksātājs (fiziska persona), kuram VID ir reģistrēta paziņotā saimnieciskā darbība, slēdz darījumus ar subjektu (kapitālsabiedrību, biedrību u.c.), kurā viņš/viņa ir VALDES LOCEKLIS vai PADOMES LOCEKLIS, vai DARBA ŅĒMĒJS, vai ĢIMENES LOCEKLIS kādai no minētajām personām UN darījuma vērtība PĀRSNIEDZ TIRGUS CENU, tad darījuma vērtības pārsniegums ir atzīstams par AR ALGAS NODOKLI APLIEKAMU OBJEKTU. Tas nozīmē, ka no pārsnieguma būs jāsamaksā IIN + VSAOI.

Ne likumprojekts, ne tā anotācija neskaidro, ko jāsaprot ar “ĢIMENES LOCEKLI”, taču atbilstoši Civillikumam pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder:
1) laulātie;
2) un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā.

Pašlaik man ir šaubas par to, vai tiešām VID skatīsies uz ģimeni tās “šaurākā nozīmē” (aprobežojoties faktiski tikai ar valdes vai padomes locekļa vai darbinieka laulāto), taču likumprojektā šobrīd tā ir ierakstīts.

Secīgi, ja kapitālsabiedrības (biedrības u.c.), kas nomā no saviem valdes vai padomes locekļiem, vai saviem darbiniekiem (vai viņu ģimenes locekļiem) transportlīdzekli vai dzīvokli, būs jāpierāda šā darījuma atbilstību tirgus cenai. Tādēļ, slēdzot šādu darījumu, būtu vairāk kā ieteicams fiksēt pamatojumu izvēlētai darījuma cenai, saglabājot arī šīs cenas pamatojošus dokumentus (piemēram, sludinājumu izdrukas līdzīgiem darījumiem tirgū; līgumi ar nesaistītām personām (t.i., līzinga kompānijām u.c.) par transportlīdzekļu / nekustamā īpašuma nomu, u.c.).

Atgādinu, ka šos grozījumus vēl jāskata Saeimā, taču domāju, ka ļoti drīz tos pieņems. Sekojam ar nepacietību un interesi.

Jūsu Alisa

DZĪVOKĻU UN KUSTAMAS MANTAS IZĪRĒTĀJIEM GATAVO PĀRSTEIGUMU

Meklējot solītos grozījumus par kapitāla pieauguma nodokļa likmi, uzdūros kādam interesantam likumprojektam, pie kura šobrīd tiek strādāts Ministru kabinetā. Tajā ir daudz kas interesants, tai skaitā arī kādi pārsteigumi dzīvokļu un kustamas mantas izīrētājiem.

NEREĢISTRĒTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

Izīrējot nekustamo īpašumu vai kustamu mantu, Jums (t.i., fiziskai personai) ir divas iespējas, proti,:

1)saviem ienākumiem piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – 25,5%, saglabājot tiesības atskaitīt ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus vai

2) piemērot samazināto nodokļa likmi – 10%, bez tiesībām piemērot saimnieciskās darbības izdevumus.

Lai piemērotu samazināto nodokļa likmi likums paredz, ka Jums ir pienākums piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, informēt par to VID. Bet ko darīt, ja Jūs nokavējāt šo termiņu? Vēl tālajā 2018.gadā Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību un maksāt no šā ienākuma vien 10% IIN tiek saglabātas arī tad, ja minētais paziņošanas pienākums tiek izpildīts ar nokavēšanos. Galvenais, ka ir paziņots! Ja nē – tad jāmaksā IIN vispārējā kārtībā, tas ir, piemērojot 25,5%!

Izskatās, ka kopš tiem laikiem disciplīna nodokļu maksātāju vidū nav uzlabojusies, bet VID pacietības mēram ir pienācis gals. 😊 Tādēļ (teju pēc 8 gadiem) VID nolēma šo situāciju labot, nedisciplinētos nekustamā īpašuma un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus “sitot pa kabatu”!

PIESPIEDĪS!

Proti, ja šobrīd likums neparedz skaidras tiesiskās sekas gadījumā, ja nodokļa maksātājs IR izpildījis likumā noteikto pienākumu – paziņot VID par nereģistrēto saimniecisko darbību (jeb nekustamā īpašuma vai kustamas mantas izīrēšanu vai iznomāšanu)- taču novēloti, tad turpmāk šī situācija tiks mainīta.

Proti, likumprojekts paredz noteikt, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs 5 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas neinformēs VID par paziņotās saimnieciskās darbības uzsākšanu, tad:

1) līdz paziņotās saimnieciskās darbības reģistrācijas dienai saimnieciskās darbības ienākums nosakāms vispārējā kārtībā - jeb, piemērojot 25,5% (vai 33%) IIN likmi;

1) Savukārt, ar paziņotās saimnieciskās darbības reģistrēšanas dienu – 10%.

IR ARĪ LABĀS ZIŅAS!

Taču ir arī labās ziņas paziņotās saimnieciskās darbības veicējiem! Beidzot plānots sakārtot absurdo situāciju IIN piemērošanā atkarībā no noslēgtā līguma veida. Proti, pašlaik, noslēdzot īres līgumu, kas paredz, ka ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām (piemēram, komunālie maksājumi, maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.) tiek veikti DZĪVOKĻA ĪPAŠNIEKAM, KURŠ TĀLĀK JAU PATS VEIC ŠOS MAKSĀJUMUS, minētie maksājumi TIEK IETVERTI SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IEŅĒMUMOS (un secīgi tos arī ir jāapliek ar IIN 10%).

Savukārt, ja īrnieks minētos maksājumus (t.i., komunālos maksājumus par elektrību, gāzi, apkuri, ūdeni utml.) veic tieši pakalpojumu sniedzējiem, minētās summas NETIEK IETVERTAS dzīvokļa īpašnieka saimnieciskās darbības ieņēmumos.

Likumprojekts paredz, ka personām, kas ir izmantojušas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības ieņēmumos NETIEK IETVERTI ar īpašuma izmantošanu saistīti maksājumi trešajām personām, kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu (piemēram, komunālie maksājumi par elektrību, ūdeni u.c.). Minētais nozīmē to, ka, piemēram, telpu nomas gadījumā, ar nodokli APLIEKAMAIS OBJEKTS BŪS TIKAI LĪGUMĀ NOTEIKTĀ NOMAS MAKSA.

Attiecīgi juridiskajai personai, veicot maksājumu telpu nomniekam, kuram ir reģistrēta paziņotā saimnieciskā darbība, IIN ieturējums, būs jāveic tikai no izmaksātās nomas maksas.

Turklāt, tiek paredzēts, ka tiesību norma, kas paredz paziņotās saimnieciskās darbības ieņēmumos neietvert ar īpašuma izmantošanu saistītus maksājumus trešajām personām, būs piemērojama ar 2026.gada 1.janvāri! 😊

Atgādinu, ka tas šobrīd ir vēl tikai likumprojekts, kurš vēl nav sasniedzis Saeimu, taču ļoti ticami, ka pavisam drīz… pavisam, pavisam drīz šī kārtība varētu stāties spēkā!

Taču šīs nav vienīgās ziņas, kuras skars nekustamo īpašumu un kustamas mantas izīrētājus/ iznomātājus! Ir vēl! Par to tad nākamajā reizē.

Jūsu Alisa Leskovica

SAISTĪTIE UZŅĒMUMI NU VAR OFICIĀLI SĀKT UZTRAUKTIES!

Saeima vakar trešajā lasījumā pieņēma grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantā, kas būtiski maina transfertcenu dokumentācijas kārtību.

Turpmāk uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar saistītām personām, būs obligāti jāiesniedz VID kontrolēto darījumu pārskats.

Līdz šim uzņēmumi transfertcenu dokumentāciju varēja sagatavot un glabāt pie sevis — iesniedzot to tikai pēc VID pieprasījuma, taču šī pieeja VAIRS NEBŪS IESPĒJAMA!

Par to, kas tieši mainās un kāpēc saistītie uzņēmumi (un ne tikai uzņēmumi, bet arī saistītās personas) var sākt uztraukties - lasiet manas kolēģes, RockBridge Legal juristes, Gabriellas Sandleres-Petrovas rakstā (saiti meklē komentāros).

Jūsu Alisa

SANKCIJU 19.PAKETE- KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMI ZEM SITIENA (I DAĻA)

2025.gada 23.oktobrī tika pieņemta 19.sankciju pakete, kura citastarpā skar arī darījumus ar kriptoaktīviem. Par to tad arī parunāsim šajā rakstā.

PAPLAŠINA AIZLIEGTO KRIPTOAKTĪVU UN MAKSĀŠANAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU SARAKSTU

Kopš 2025.gada 9.augusta ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos ar:

1)Heihe Rural Commercial Bank Co. Ltd. un

2) Heilongjiang Suifenhe Rural Commercial Bank Co. Ltd.

Ar 2025.gada 25.novembri minētais saraksts tiks papildināts ar vēl dažiem maksājumu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem:

1) Payeer;

2) CJSB JSCB Tolubay;

3) OJSC Eurasian Savings Bank;

4) CJSC Dushanbe City Bank;

5) CJSC Spitamen Bank (Tadžikistāna);

6) OJSC Commerce Bbank of Tajikistan.

Tiek uzskatīts, ka minētās bankas atbalsta Krievijas kara ekonomiku vai citādi ir saistītas ar Krievijas finanšu sistēmu, mazinot ES sankciju iedarbību.

AIZLIEGUMS ATTIEKSIES ARĪ UZ JEBKURU CITU UZŅĒMUMU, KAS ATBILST KRITĒRIJIEM

Minētais aizliegums iesaistīties darījumos, attiecās ne tikai ar minētajiem maksājumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī uz:

1) jebkuru juridisku personu, vienību vai struktūru, kas darbojas minēto uzņēmumu vārdā vai pēc to rīkojuma;

2) tādu vienību, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai maksājumu pakalpojumus un kas darbojas kā minētās vienības SPOGUĻVIENĪBA vai TIESĪBU PĀRŅĒMĒJA.

Būtiski norādīt, ka JEBKURŠ KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJS vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs tiks uzskatīts par minēto uzņēmumu “SPOGUĻVIENĪBU” vai “TIESĪBU PĀRŅĒMĒJU”, ja attiecībā uz to tiks izpildīti VISMAZ DIVI no šādiem kritērijiem:

1) būtībā identisks saturs, informācijas vai darījumu plūsmas;

2) firmas zīmju, dizaina vai lietotājsaskarnes nepārtrauktība;

3) īpašumtiesību, kontroles vai pārvaldības pārklāšanās;

4) lietotāju pārvirzīšana vai migrācija no sarakstā iekļautas vienības;

5) tehniskās infrastruktūras nepārtrauktība, tostarp vienas un tās pašas kodu bāzes, domēnu vai lietojumprogrammu izmantošana.

Tādēļ ikvienam, kas jebkad ir darbojies ar minētiem uzņēmumiem un plāno veikt darījumus ar kriptoaktīviem vai saņemt maksāšanas pakalpojumus, būtu jāizrāda īpaša rūpība, lai ne tikai pārliecinātos, ka darījums ar kriptoaktīviem vai maksāšanas pakalpojumi netiek veikti ar minētajiem uzņēmumiem, bet arī ar JEBKURU CITU UZŅĒMUMU, kas varētu rīkoties minēto uzņēmumu rīkojumā, uzdevumā, vai kas ir minēto uzņēmumu spoguļvienība vai tiesību pārņēmējs.

Proti, būs grūti “atkauties” no apsūdzībām par sankciju pārkāpšanu, ja, piemēram, mājas lapa vai domēns būs vizuāli līdzīgi, un jebkura patērētāja acīm raugoties, ir acīmredzami, ka darījums notiek ar to pašu uzņēmumu vai tā tiesību pārņēmēju, pat ja juridiskais nosaukums ir mainījies.

Minētais aizliegums NEATTIEKSIES uz:

1) tādu līgumu izpildi līdz 2026. gada 25. aprīlim, kas pirms 2025. gada 24. oktobra noslēgti ar iepriekš uzskaitītām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, kas iekļautas sarakstā, vai šādu līgumu izpildei nepieciešamu papildu līgumu izpildei;

2) nepieciešams, lai minētajām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, kas iekļautas sarakstā, saņemtu maksājumus, kas tām jāveic, ievērojot līgumus, kuri īstenoti pirms 2025. gada 24. oktobra.

AIZLIEGUMS VEIKT DARĪJUMUS AR A7A5 KRIPTOAKTĪVIEM

No 2025.gada 25.novembra ir aizliegts tieši vai netieši iesaistīties jebkādos darījumos, kas saistīti ar A7A5 kriptoaktīviem.

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju:

1) A7A5 ir ar Krievijas rubli nodrošināts stablecoin (jeb ar aktīviem nodrošināts kriptoaktīvs), kas tika palaists 2025. gada sākumā, iespējams, Kirgizstānā.

2) Kriptoaktīvs ir piesaistīts Krievijas rubļa vērtībai (viens A7A5 = viens rublis).

3) Līdz 2025. gada vidum A7A5 bija pārskaitīts vairākus miljardus dolāru vērtībā un kļuvis par vienu no lielākajiem stablecoiniem ārpus ASV dolāra zonas.

4) Tiek pieņemts, ka ar to ir saistīti: maksājumu kompānija A7, Moldovas uzņēmējs Ilans Šors un Promsvyazbank (PSB).

5) A7A5 ir kļuvis par nozīmīgu instruments robežpārsūtījumiem un kapitāla plūsmām ārpus tradicionālās banku sistēmas, īpaši lai konvertētu rubļus kriptovalūtās un veiktu maksājumus ārvalstīs.

Jūsu Alisa

P.S. Rītdien paturpināsim par kriptoaktīviem Sankciju 19.paketes kontekstā.

KO VIEŠ ALTERNATĪVAIS MODELIS DIVIDENŽU APLIKŠANAI AR NODOKĻIEM?

Esmu jau rakstījusi par plānotajiem grozījumiem likumos, ar kuriem paredzēts ieviest alternatīvu nodokļu piemērošanas modeli dividendēm (meklē saiti komentāros). Nu, Saeimā ir iesniegti likumprojekti grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kas vieš lielāku skaidrību par to, kā tas būs.

Pašreizējā kārtība paredz, ka nodokli - UIN 20% (jeb efektīvo likmi 25%) - par peļņas sadali dividendēs maksā uzņēmums. Savukārt fiziskās personas gūto dividenžu ienākumu atbrīvo no IIN. Taču minētā kārtība rada problēmas ārvalsts investoriem, jo Latvijas uzņēmuma samaksāto UIN, fiziska persona nespēj kreditēt no ārvalstīs (parasti savā rezidences valstī) maksājamā IIN. Tādēļ ārvalsts investoriem – fiziskām personām – ir neizdevīgi investēt Latvijas uzņēmumos, jo viņu nodokļa slogs galu galā ir būtiski lielāks.

ALTERNATĪVAIS MODELIS

Alternatīvais modelis paredzēs iespēju, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori - FIZISKAS PERSONAS, kas ir veikušas vai veiks tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībās, - varēs izvēlēties piemērot dalītu ienākuma nodokļu sistēmu. Proti, viņiem tiks piešķirtas izvēles iespējas:

1)maksāt nodokli atbilstoši esošajai kārtībai (UIN 20%; IIN 0%),
2) vai arī izvēlēties, alternatīvo modeli (UIN 15%; IIN 6%).

Likumprojekts paredz, ka UIN maksātāji, kuru dalībnieki taksācijas periodā, kurā tiek aprēķinātas dividendes, ir tikai fiziskās personas, taksācijas periodā aprēķinātajam [UIN] objektam ir tiesīgi izvēlēties piemērot alternatīvo nodokļa likmi 15%.

Tātad alternatīvo modeli varēs izvēlēties “UIN maksātāji” – jeb iekšzemes uzņēmumi, pastāvīgās pārstāvniecības, ārvalstu komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā (nerezidenti), kā arī likumā noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldības finansētās institūcijas.

Alternatīvais modelis attieksies tikai uz “aprēķinātām dividendēm”. Lai arī likumprojekts un tā anotācija par to klusē, tomēr sadalītā peļņa dividendēs (burtiski lasot likumu) ietver arī ĀRKĀRTAS DIVIDENDES. To, ka alternatīvais modelis attieksies arī uz ārkārtas dividendēm, izriet arī no grozījumiem saistībā ar UIN apliekamās bāzes aprēķinu, kas ietver atsauci uz UIN likuma 4.panta 2.daļas 1.punkta (a) apakšpunktu.

Minētais alternatīvais modelis NEBŪS PIEMĒROJAMS attiecībā uz cita veida peļņas samazinājumu uzņēmumā, t. sk. uz izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.

Alternatīvo modeli varēs izvēlēties attiecībā uz konkrētajā “taksācijas periodā” (jeb konkrētajā mēnesī) aprēķinātajām dividendēm. Tādējādi taksācijas periodā (mēnesī), kurā tiks aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu likmju – gan UIN 20%, gan UIN 15% likmes piemērošana attiecībā uz aprēķinātajām dividendēm. Tas nozīmē, ka, ja iepriekšējo gadu peļņas daļa tiek sadalīta dividendēs, piemēram, 2026.gada martā un aprīlī, tad izvēles iespēja (kādu nodokļa piemērošanas modeli piemērot) būs spēkā gan attiecībā uz martā sadalīto peļņas daļu dividendēs, gan aprīlī sadalīto peļņas daļu dividendēs; un šī izvēle katrreiz var atšķirties.

Galvenais, kam būtu jāseko līdzi, lai TAKSĀCIJAS PERIODĀ (JEB MĒNESĪ), kurā peļņa tiek sadalīta dividendēs, VISI uzņēmuma dalībnieki IR FIZISKAS PERSONAS. Diemžēl likumprojekts un tā anotācijas klusē par to, kā rīkoties, ja TAKSĀCIJAS PERIODĀ (jeb mēnesī), kurā tiek sadalīta peļņa dividendēs, dalībnieku sastāvs mainās, kā rezultātā starp dalībniekiem parādās arī juridiskas personas.

Proti, vai alternatīvo modeli drīkst izvēlēties, ja LĒMUMA pieņemšanas datumā VISI uzņēmuma dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS (un tas nekas, ja kādā brīdī – pirms vai pēc lēmuma pieņemšanas - starp dalībniekiem ir arī juridiskas personas)? Vai tomēr alternatīvo modeli var izvēlēties tikai tad, ja dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS, visu mēnesi (no tā pirmā līdz pēdējam datumam)? Un ja tā, vai gadījumā, ja dalībnieku sastāvs mainās PĒC LĒMUMA, tad alternatīvo modeli izvēlēties nevar? Pašlaik uz šo jautājumu man nav atbildes, taču skaidrība šajā jautājumā būtu ļoti nepieciešama. Sekosim notikumu attīstībai.

Izvēloties attiecīgajā taksācijas periodā (jeb mēnesī) piemērot alternatīvo modeli, UIN maksātājam no dalībniekiem izmaksājamās summas būs pienākums ieturēt IIN 6%.

Jāatceras, ka alternatīvais regulējums netiek attiecināts uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijās kā gūta līdz 2017. gadam un nav sadalīta dividendēs, jo minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo šis vēsturiskais modelis ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām UIN likuma un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām. Tādēļ, ja dividendes būs aprēķinātas no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, tad dividendēm no šādas peļņas nepiemēro UIN, bet piemēro IIN 25,5 % apmērā.

APRĒĶINI

Atbilstoši plānotajiem grozījumiem, izvēloties alternatīvo modeli (t.i., UIN 15%; IIN 6%), ar UIN apliekamo bāzi aprēķina, dividenžu (tai skaitā ārkārtas dividenžu) vērtību, sadalot ar koeficientu 0,85.

Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, uzņēmuma vienīgais dalībnieks – fiziska persona – nolemj sadalīt dividendēs iepriekšējā taksācijas perioda peļņu EUR 10 000 dividendēs. Viņam ir izvēle piemērot:

1) Pašreizējo nodokļa aprēķina modeli:

UIN aprēķins:
10 000 : 0,8 =12 500
12 500 x 20% = EUR 2 500
IIN aprēķins: 0
Kopā: EUR 2500 + EUR 0 = EUR 2500

2) Vai izvēlēties alternatīvo nodokļa aprēķina modeli:

UIN aprēķins:
10 000 : 0,85 = 11 764,71
11 764,71 x 15% = 1 764,71
IIN aprēķins:
10 000 x 6% = 600
Kopā: 1 764,71 + 600 = EUR 2 364,71

Secīgi, KOPĒJAIS nodokļu slogs, izvēloties alternatīvo nodokļa piemērošanas modeli, būs zemāks nekā, izvēloties klasisko (jeb pašreizējo) modeli (2500 – 2364,71 = EUR 135,29), lai arī kopējā sloga samazinājums būs nebūtisks.

Nākošajos rakstos jau paturpināsim par pārējiem grozījumiem likumos. 😊 Atgādinu, ka pašreiz izskatām Saeimā iesniegtos likumprojektus, par kuriem Saeima vēl tikai balsos. Tādējādi vēl viss var pamainīties.

Jūsu Alisa

GAIDĀMA UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA REFORMA?

Domāju, ka katram ir pazīstama panikas sajūta, kas pārņem, kad kāds sāk ar uzrunu: “Tu tikai neuztraucies…” 😊 Tomēr pirms paturpinām par gaidāmiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, aicināšu neuztraukties un elpot dziļi! Lai arī šobrīd ir pārāk daudz neskaidrību, tomēr tās vairāk ir labās ziņas, nevis otrādi! 😊

KĀDAS IZMAIŅAS TIEK PLĀNOTAS UIN LIKUMĀ?

Nupat kļuva zināms, ka Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredzēs, ka, sākot ar 2026.gada 1.janvāri, nodokļa maksātājam (tātad uzņēmumam), kura DALĪBNIEKI IR TIKAI FIZISKAS PERSONAS, sadalot peļņu dividendēs, būs iespēja izvēlēties piemērot ALTERNATĪVU uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā. Izvēloties šo ALTERNATĪVO ienākuma nodokļa likmi, no šiem dalībniekiem (FIZISKĀM PERSONĀM) izmaksājamām dividendēm uzņēmumam būs jāietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 6 procentu apmērā.

Līdzīga satura grozījumus Ministru Kabinets uzdeva veikt arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

VAI ŠĀ BRĪŽA KĀRTĪBU PLĀNOTS ATCELT?

Lai arī likumprojekts vēl nav pat izstrādāts, tomēr, cik man zināms, neviens neplāno atteikties no šā brīža UIN piemērošanas kārtības. Kā iepriekš UIN maksāšana tiks atlikta līdz brīdim, kad peļņa tiks sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.

Nodoklis (jeb UIN 20/80) kā iepriekš būs maksājams tikai uzņēmuma līmenī. Proti, ja Latvijas uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks saņem no Latvijas uzņēmuma dividendes, par kurām Latvijā ir samaksāts UIN, tad viņam kā iepriekš neradīsies pienākums par saņemtajām dividendēm maksāt arī IIN.

Tādēļ to uzņēmumu “dzīvē”, kuriem dalībnieki ir NE TIKAI FIZISKAS PERSONAS, bet arī juridiskas personas, nekas būtiski nemainīsies.

Savukārt tiem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir TIKAI FIZISKAS PERSONAS, tiks piedāvāta izvēles iespēja:

1)Vai nu izvēlēties ESOŠO UIN sistēmu (t.i., uzņēmums maksā UIN 20% (jeb precīzāk 20/80) ; bet dalībnieks 0% IIN);

2) Vai arī izvēlēties ALTERNATĪVO UIN sistēmu (t.i., ka uzņēmums maksā UIN 15%, bet dalībnieks 6% IIN).

KĀPĒC TAS IR VAJADZĪGS?

Par šādu grozījumu nepieciešamību tiek runāts jau ilgstošāku laiku. Vēl nesen rakstīju rakstu “Kāpēc Latvija ir labāka par Spāniju?” (saiti meklē komentāros). Šajā rakstā aprakstīju problēmu, ar kādu saskaras Latvijas uzņēmumu dalībnieki – fiziskas personas - kas ir citu valstu nodokļu rezidenti.

Proti, agrāk tika maksāts 15% UIN uzņēmuma līmenī un 10% IIN tika ieturēts no dalībnieka dividenžu izmaksas brīdī. Kopā 25%. Tādēļ dalībnieki (Latvijas nerezidenti), veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu savā rezidences valstī, tostarp par saņemtajām dividendēm, maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli varēja samazināt par Latvijā samaksāto 10% IIN.

Tagad (vairumā gadījumos) nodoklis tiek maksāts tikai uzņēmuma līmenī (tas ir, UIN 20/80 maksā tikai uzņēmums; savukārt dalībnieks par saņemtajām dividendēm IIN nemaksā). Kopā 25% (efektīvā likme). Tikai, veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu savā rezidences valstī, tostarp par saņemtajām dividendēm, maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt par Latvijā samaksāto IIN šis dalībnieks nevar – jo tāds netika maksāts. Rezultātā kopējais nodokļu slogs dalībniekiem – nerezidentiem – (ieskaitot uzņēmuma samaksāto UIN) ir lielāks nekā dalībniekiem, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti.

Noteikti daudzi vaicās, vai tad maksājamo IIN nevar samazināt par Latvijā samaksāto UIN? Nē, nevar!

ALTERNATĪVĀ UIN sistēma ļaus mazināt šo problēmu. Proti, izvēloties šo alternatīvo UIN maksāšanas kārtību, Latvijas nerezidenti varēs samazināt savā valstī maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli par Latvijā samaksāto IIN 6% apmērā.

JAUTĀJUMI, UZ KURIEM ŠOBRĪD VĒL NAV ATBILŽU

Pašlaik man nav atbilžu uz daudziem jautājumiem (jo vēl ir jāsagaida likumprojekts).

Pirmkārt, nav skaidrs, vai ALTERNATĪVAI UIN likmei 15% arī tiks piemēroti koeficienti (efektīvo likmi padarot lielāku, līdzīgi kā tas ir ar šā brīža UIN likmi 20% - piemērojot 0,8 koeficientu, efektīvā likme ir 25%)?

Otrkārt, nav skaidrs vai, izvēloties ALTERNATĪVO UIN maksāšanas kārtību, kopējais nodokļa slogs (UIN + IIN) būs augstāks nekā, izvēloties šā brīža UIN maksāšanas kārtību? Šobrīd primšķietami tā šķiet, taču, pirms izdarīt jebkādus secinājumus par iespējamu diskrimināciju, būtu labi tomēr sagaidīt grozījumus. 😊

Treškārt, vai un kādā periodā varēs mainīt izvēlēto UIN maksāšanas kārtību?

Ceturtkārt, vai ALTERNATĪVO UIN maksāšanas kārtību vajadzēs piemērot visiem vai tikai atsevišķiem dalībniekiem (kas to vēlēsies). Pirmšķietami, viena kārtība būtu jāattiecina uz visiem.

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem mēs saņemsim jau pavisam drīz (tomēr Ziemassvētki un Jaunais gads jau tuvojas)! 😊 Tādēļ vēl mazliet jāpaciešās…

Jūsu Alisa

Ūdrandes dārzi piedāvā pasterizētu 100% Cidoniju sulu bez cukura. Iepakojums bag in box 3 litri sulu maisi.
Cidonijas no mūsu pašu cidoniju lauka, spiestas un pasterizētas mūsu saimniecībā ar sertificētām iekārtām.
PVD Nr.081797
Ražotājs:SIA Ūdrandes dārzi

Cena: 7.00 Eur/gab

Telefons saziņai vai iegādei: 29765325