HL grāmatvedība

Kā pārbaudīt strukturēta e-rēķina (XML formātā) atbilstību Eiropas standartiem, izmantojot Eiropas Komisijas nodrošināto rīku? Šī pārbaude ir būtisks solis, lai pārliecinātos, ka izveidotajā e-rēķinā nav tehnisku kļūdu pirms tā nosūtīšanas.

Lai veiktu pārbaudi, nav nepieciešama speciāla programmatūra – process notiek tīmekļvietnē un sastāv no pieciem vienkāršiem soļiem.

✅1. Atveriet pārbaudes vietni
Pirmais darbs ir doties uz oficiālo Eiropas Komisijas e-rēķinu validācijas rīku (eInvoice Validator) adresē: www.itb.ec.europa.eu/invoice/upload
Šis serviss pārbauda rēķina atbilstību Eiropas standartiem.

✅2. Augšupielādējiet failu
Sistēmas sadaļā "File to validate" izvēlieties opciju "File".

Nospiediet pogu "Select file" un no sava datora izvēlieties XML rēķina failu, kuru vēlaties pārbaudīt.

✅3. Izvēlieties pārbaudes veidu
Sadaļā "Validate as" (Validēt kā) ir jānorāda atbilstošais standarts. Izvēlieties: "UBL Invoice XML".

✅4. Veiciet pārbaudi
Kad fails ir ielādēts un standarts norādīts, nospiediet pogu "Validate". Sistēma automātiski analizēs dokumentu.

✅5. Rezultātu izvērtēšana
Pēc apstrādes sistēma parādīs logu "Validation result" ar vienu no diviem iespējamiem rezultātiem:

SUCCESS (Veiksmīgi). Ja rēķinā nav kļūdu, būs redzams ieraksts "0 error(s)" un rezultāts būs zaļā krāsā.

FAILURE (Kļūda). Ja rēķins ir kļūdains, parādīsies kļūdu skaits (piemēram, "1 error(s)") un rezultāts būs sarkanā krāsā.

Ko darīt, ja rēķinā ir kļūda?
Kļūdaina rēķina gadījumā zem kopsavilkuma sadaļā "Details" būs redzams precīzs kļūdas apraksts. Piemēram, sistēma var norādīt uz neatbilstību PVN piemērošanas noteikumos vai trūkstošiem rekvizītiem. Šādā gadījumā kļūdas rēķinā ir jāizlabo un pārbaude jāveic atkārtoti.

Šo informatīvo materiālu sagatavojis VID sadarbībā ar Eiropas Savienības atveseļošanas fondu NextGenerationEU.

❗ No 2026. gada 1. aprīļa stāsies spēkā grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

📌 Galvenās izmaiņas:

☑ turpmāk būs tikai bezdarbnieka statuss;

☑ darba meklētāja statuss vairs netiks piešķirts;

☑ darba meklētāji varēs saņemt NVA pakalpojumus bez statusa piešķiršanas;

☑ saimnieciskās darbības veicēji un autoratlīdzības saņēmēji bezdarbnieka statusu nevarēs iegūt mēnesī, kurā saņems ienākumus.

👉 Plašāka informācija https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/no-2026-gada-1-aprila-bus-izmainas-bezdarbnieka-statusa-iegusanas-un-saglabasanas

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Labklājības ministrija Reinis Uzulnieks CV un vakanču portāls

KO VIEŠ ALTERNATĪVAIS MODELIS DIVIDENŽU APLIKŠANAI AR NODOKĻIEM?

Esmu jau rakstījusi par plānotajiem grozījumiem likumos, ar kuriem paredzēts ieviest alternatīvu nodokļu piemērošanas modeli dividendēm (meklē saiti komentāros). Nu, Saeimā ir iesniegti likumprojekti grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kas vieš lielāku skaidrību par to, kā tas būs.

Pašreizējā kārtība paredz, ka nodokli - UIN 20% (jeb efektīvo likmi 25%) - par peļņas sadali dividendēs maksā uzņēmums. Savukārt fiziskās personas gūto dividenžu ienākumu atbrīvo no IIN. Taču minētā kārtība rada problēmas ārvalsts investoriem, jo Latvijas uzņēmuma samaksāto UIN, fiziska persona nespēj kreditēt no ārvalstīs (parasti savā rezidences valstī) maksājamā IIN. Tādēļ ārvalsts investoriem – fiziskām personām – ir neizdevīgi investēt Latvijas uzņēmumos, jo viņu nodokļa slogs galu galā ir būtiski lielāks.

ALTERNATĪVAIS MODELIS

Alternatīvais modelis paredzēs iespēju, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori - FIZISKAS PERSONAS, kas ir veikušas vai veiks tiešas investīcijas Latvijas kapitālsabiedrībās, - varēs izvēlēties piemērot dalītu ienākuma nodokļu sistēmu. Proti, viņiem tiks piešķirtas izvēles iespējas:

1)maksāt nodokli atbilstoši esošajai kārtībai (UIN 20%; IIN 0%),
2) vai arī izvēlēties, alternatīvo modeli (UIN 15%; IIN 6%).

Likumprojekts paredz, ka UIN maksātāji, kuru dalībnieki taksācijas periodā, kurā tiek aprēķinātas dividendes, ir tikai fiziskās personas, taksācijas periodā aprēķinātajam [UIN] objektam ir tiesīgi izvēlēties piemērot alternatīvo nodokļa likmi 15%.

Tātad alternatīvo modeli varēs izvēlēties “UIN maksātāji” – jeb iekšzemes uzņēmumi, pastāvīgās pārstāvniecības, ārvalstu komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā (nerezidenti), kā arī likumā noteiktajos gadījumos valsts un pašvaldības finansētās institūcijas.

Alternatīvais modelis attieksies tikai uz “aprēķinātām dividendēm”. Lai arī likumprojekts un tā anotācija par to klusē, tomēr sadalītā peļņa dividendēs (burtiski lasot likumu) ietver arī ĀRKĀRTAS DIVIDENDES. To, ka alternatīvais modelis attieksies arī uz ārkārtas dividendēm, izriet arī no grozījumiem saistībā ar UIN apliekamās bāzes aprēķinu, kas ietver atsauci uz UIN likuma 4.panta 2.daļas 1.punkta (a) apakšpunktu.

Minētais alternatīvais modelis NEBŪS PIEMĒROJAMS attiecībā uz cita veida peļņas samazinājumu uzņēmumā, t. sk. uz izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.

Alternatīvo modeli varēs izvēlēties attiecībā uz konkrētajā “taksācijas periodā” (jeb konkrētajā mēnesī) aprēķinātajām dividendēm. Tādējādi taksācijas periodā (mēnesī), kurā tiks aprēķinātas dividendes, nebūs pieļaujama abu likmju – gan UIN 20%, gan UIN 15% likmes piemērošana attiecībā uz aprēķinātajām dividendēm. Tas nozīmē, ka, ja iepriekšējo gadu peļņas daļa tiek sadalīta dividendēs, piemēram, 2026.gada martā un aprīlī, tad izvēles iespēja (kādu nodokļa piemērošanas modeli piemērot) būs spēkā gan attiecībā uz martā sadalīto peļņas daļu dividendēs, gan aprīlī sadalīto peļņas daļu dividendēs; un šī izvēle katrreiz var atšķirties.

Galvenais, kam būtu jāseko līdzi, lai TAKSĀCIJAS PERIODĀ (JEB MĒNESĪ), kurā peļņa tiek sadalīta dividendēs, VISI uzņēmuma dalībnieki IR FIZISKAS PERSONAS. Diemžēl likumprojekts un tā anotācijas klusē par to, kā rīkoties, ja TAKSĀCIJAS PERIODĀ (jeb mēnesī), kurā tiek sadalīta peļņa dividendēs, dalībnieku sastāvs mainās, kā rezultātā starp dalībniekiem parādās arī juridiskas personas.

Proti, vai alternatīvo modeli drīkst izvēlēties, ja LĒMUMA pieņemšanas datumā VISI uzņēmuma dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS (un tas nekas, ja kādā brīdī – pirms vai pēc lēmuma pieņemšanas - starp dalībniekiem ir arī juridiskas personas)? Vai tomēr alternatīvo modeli var izvēlēties tikai tad, ja dalībnieki ir FIZISKAS PERSONAS, visu mēnesi (no tā pirmā līdz pēdējam datumam)? Un ja tā, vai gadījumā, ja dalībnieku sastāvs mainās PĒC LĒMUMA, tad alternatīvo modeli izvēlēties nevar? Pašlaik uz šo jautājumu man nav atbildes, taču skaidrība šajā jautājumā būtu ļoti nepieciešama. Sekosim notikumu attīstībai.

Izvēloties attiecīgajā taksācijas periodā (jeb mēnesī) piemērot alternatīvo modeli, UIN maksātājam no dalībniekiem izmaksājamās summas būs pienākums ieturēt IIN 6%.

Jāatceras, ka alternatīvais regulējums netiek attiecināts uz peļņas daļu, kas uzrādīta UIN deklarācijās kā gūta līdz 2017. gadam un nav sadalīta dividendēs, jo minētā peļņas daļa ir jau aplikta ar UIN. Šajā gadījumā netiek piedāvāts alternatīvais ienākuma nodokļu modelis, jo šis vēsturiskais modelis ir būtiski atšķirīgs no pašreiz spēkā esošajām UIN likuma un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām. Tādēļ, ja dividendes būs aprēķinātas no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, tad dividendēm no šādas peļņas nepiemēro UIN, bet piemēro IIN 25,5 % apmērā.

APRĒĶINI

Atbilstoši plānotajiem grozījumiem, izvēloties alternatīvo modeli (t.i., UIN 15%; IIN 6%), ar UIN apliekamo bāzi aprēķina, dividenžu (tai skaitā ārkārtas dividenžu) vērtību, sadalot ar koeficientu 0,85.

Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, uzņēmuma vienīgais dalībnieks – fiziska persona – nolemj sadalīt dividendēs iepriekšējā taksācijas perioda peļņu EUR 10 000 dividendēs. Viņam ir izvēle piemērot:

1) Pašreizējo nodokļa aprēķina modeli:

UIN aprēķins:
10 000 : 0,8 =12 500
12 500 x 20% = EUR 2 500
IIN aprēķins: 0
Kopā: EUR 2500 + EUR 0 = EUR 2500

2) Vai izvēlēties alternatīvo nodokļa aprēķina modeli:

UIN aprēķins:
10 000 : 0,85 = 11 764,71
11 764,71 x 15% = 1 764,71
IIN aprēķins:
10 000 x 6% = 600
Kopā: 1 764,71 + 600 = EUR 2 364,71

Secīgi, KOPĒJAIS nodokļu slogs, izvēloties alternatīvo nodokļa piemērošanas modeli, būs zemāks nekā, izvēloties klasisko (jeb pašreizējo) modeli (2500 – 2364,71 = EUR 135,29), lai arī kopējā sloga samazinājums būs nebūtisks.

Nākošajos rakstos jau paturpināsim par pārējiem grozījumiem likumos. 😊 Atgādinu, ka pašreiz izskatām Saeimā iesniegtos likumprojektus, par kuriem Saeima vēl tikai balsos. Tādējādi vēl viss var pamainīties.

Jūsu Alisa

🔒 No 2026. gada 1. janvāra – jauna kārtība EDS pieslēgšanai

👉 Ar VID lietotājvārdu un paroli vairs nevarēs pieslēgties (izņēmums – ārvalstnieki bez eID un EMDAS lietotāji).

✅ Turpmāk EDS pieslēgšanai nepieciešams kāds no drošajiem identifikācijas līdzekļiem:
• Smart-ID (kvalificētā versija)
• eID karte
• eParaksts vai eParaksts mobile
• Noteikta internetbankas autentifikācija

👩‍💼 Ko darīt privātpersonām un saimnieciskās darbības veicējiem?
• Savlaicīgi iegādāties kādu no drošajiem autentifikācijas līdzekļiem.
• Ja tas nav iespējams – pilnvarot citu uzticamu personu (EDS lietotāju) veikt darbības jūsu vietā.
• Pilnvaru var iesniegt EDS vai klātienē VID klientu centros.
• Notariāls apliecinājums nav vajadzīgs.

👤📚 Vai zināji, ka par jaunieti, kurš mācās Latvijā, izziņa no mācību iestādes VID nav jāiesniedz?

👉 Ieskaties, par kādiem apgādībā esošiem tuviniekiem var saņemt nodokļu atvieglojumus: https://bit.ly/3SjcpO2

📝 Mazajiem uzņēmējiem – Jūsu viedoklis ir svarīgs!

Sveicināti! 👋

Esmu ārpakalpojuma grāmatvedis un vēlos labāk izprast mazo uzņēmēju vajadzības finanšu pārvaldībā.

Šī īsā aptauja (līdz 2 min.) palīdzēs noskaidrot:
✅ Cik noderīga Jums būtu vienkāršota finanšu analīze (bilance, PZA, finanšu koeficienti);
✅ Vai tā varētu palīdzēt savlaicīgi pamanīt finanšu riskus un pieņemt labākus lēmumus;
✅ Kādu cenu par šādu pakalpojumu uzskatāt par pieņemamu.

📊 Aptaujas rezultāti palīdzēs izlemt, vai šo pakalpojumu iekļaut manā piedāvājumā, lai tas būtu tieši Jums piemērotā formātā.

💬 Aizpildiet aptauju šeit: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeRgv41Rv7luXRvCNwbQvlW49ZBbCw6CSSU0kWoUjSJKa8h0A/viewform?usp=dialog

🙏 Paldies par dalību un atklātām atbildēm!

🤔 Šaubīgs izdevums? Labāk nepārvērt to par dārgu kļūdu.

Daudzi uzņēmēji vēlas iekļaut visus iespējamos izdevumus, taču ne vienmēr tas ir likumīgi pamatoti. Ja pats neesi pārliecināts, vai izdevums saistīts ar saimniecisko darbību – labāk konsultēties, nevis riskēt ar sodu vai nodokļu piemaksu pēc VID pārbaudes.

💡 Atceries: neviens izdevums nav tā vērts, lai zaudētu mieru vai reputāciju.

📩 Vajag palīdzību saprast, vai izdevums ir pamatots? Droši uzraksti!

🔎 Vai zini, kas ir VID nodokļu maksātāju reitings?
Kopš 2024. gada VID vērtē uzņēmumu godprātību, piešķirot reitingus no A līdz C (plus J un N īpašiem gadījumiem).

🔹 A reitings = uzticams uzņēmums → mazāk kontroles, ātrākas atbildes, PVN pārmaksas atmaksa 10 dienu laikā un citas priekšrocības!

📲 Reitingu un uzlabojumu ceļa karti skaties savā EDS profilā.

👉 Slīdi karuseli, lai uzzinātu, kā tas darbojas un kādas ir priekšrocības!

🩺 Darba devējs var segt darbinieka zāļu un ārstniecības izdevumus, neapliekot to ar IIN!

Sākot no 2025. gada marta, darba devēja apmaksātie izdevumi par zālēm darbinieka smagas saslimšanas gadījumā netiek aplikti ar IIN — ja šie medikamenti netiek pilnībā apmaksāti no valsts budžeta.

Tas attiecas arī uz medicīniskajām tehnoloģijām – ierīcēm, ārstēšanas metodēm, manipulācijām u.c., ja:
✔️ nepieciešamību apstiprina ārstu konsilijs;
✔️ darba devējs sedz tikai to daļu, ko valsts nekompensē.

✅ Atbalstu var saņemt arī darbinieka ģimenes locekļi – bērni, vecāki, laulātais u.c.
✅ Medicīniskās ierīces var iegādāties arī citā ES valstī, ja ir visi dokumenti.

📄 Nepieciešami: ārstu konsilija lēmums, dokuments par nekompensēto daļu, darbinieka apliecinājums.

📌 Atceries: darba devējam dokumenti jāglabā 3 gadus!

 

🧐Apgrozījuma slieksni uzrauga visiem uzņēmumiem — neatkarīgi no tā, vai pats vēlies kļūt par PVN maksātāju vai ne.

Ja apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz 50 000 EUR, reģistrācija PVN maksātāju reģistrā ir obligāta.

 ⚠️ Svarīgi — ir arī citi gadījumi, kad jāreģistrējas:
1️⃣ Preču iegāde no citas ES valsts ≥ 10 000 EUR/gadā
2️⃣ Pirms sniedz pakalpojumus uzņēmumiem citā ES valstī
3️⃣ Pirms saņem pakalpojumus no ārvalstu uzņēmumiem

📌 Saglabā, lai neaizmirstu!